Ultravioletais starojums

Vissvarīgākais dabiskais ultravioleto staru avots ir saule. Lai tās agresīvos UVC starus pilnībā absorbē ozona slānis, cilvēka acij neredzamie UVA un UVB stari sasniedz Zemi un tādējādi visu, kas uz tās dzīvo. Ultravioletais starojums var izraisīt dažādu iedarbību uz cilvēka ādu atkarībā no tā viļņu garuma un intensitātes.

UV staru negatīvā iedarbība nomāc pozitīvo

Saulesgaisa iedarbojas uz mums labvēlīgi - tā uzlabo mūsdu omu un aizgaiņā nomāktību. Negatīvā un sāpīgā iedarbība, piemēram, saules apdegumi, grumbas un ādas vēža attīstīšanās briesmas, ir monētas otra puse. Tiesa, ar UVB staru palīdzību āda ražo būtisko, kaulus veidojošo D3 vitamīnu, bet nepieciešama tikai neliela deva - 15 minūtes saulesgaismas dienā. UV starojuma kaitējums ādai ir daudzkārt lielāks. Tas var neatgriezeniski sabojāt ādas lokālo imūnsistēmu un ādas šūnu ģenētisko materiālu (DNS). Tas attiecas gan uz īsviļņu UVB stariem, gan arī garviļņu UVA stariem.