Aktīniskā (saules) keratoze

Aktīniskā (saules) keratoze ir virspusēji ādas bojājumi, kas redzami uz ādas vietās, kas bijušas pakļautas spēcīgas saulesgaismas iedarbībai ilgstošā laikposmā. Parasti tie ir viens vai vairāki sarkani vai brūngani ādas plankumiņi, kas nereti virspusē zvīņojas. Pieskaroties ar pirksta galu, tie šķiet raupji. Reizēm var veidoties biezākas zvīņas vai pat raga kārtiņa. Ierastas vietas, kur var parādīties keratoze, ir seja, krūtis, delnu virspuse, ausis (vīriešiem) un galvvirsa (vīriešiem, kuriem izkrīt mati).
 
Cilvēkiem ar gaišu ādu, kuri gadiem ilgi ir atradušies saules ultravioletajos staros (piemēram, tiem, kuri strādā ārpus telpām vai dzīvo saulainās valstīs) ir lielāks aktīniskās keratozes veidošanās risks. Keratoze veidojas, kad ādas lokālā imūnsistēma ir novājināta un vairs nespēj izlabot ilgstoša ultravioletā starojuma izraisītu šūnu bojājumu.
 
Aktīniskā keratoze parasti tiek uzskatīta par pirmsvēža stadiju, un tai piemīt potenciāls attīstīties par plakanšūnu (skvamozo šūnu) karcinomu jeb vēzi. Tāpēc to vajadzētu ārstēt.

 

Savrupi perēkļi (fotoattēlos Nr. 1, 2, 3, 4, 5) bieži tiek ārstēti ar šķidrā slāpekļa izsmidzinātāju, bojātās šūnas iznīcinot ar sasaldēšanas palīdzību.

   
 
Gadījumos, kad skartas plašākas ādas zonas ar vairākiem aktīniskās keratozes perēkļiem (fotoattēli Nr. 6 un 7), pieejamas dažādas ārstēšanas alternatīvas. Šajos gadījumos to var ārstēt ar dažādiem krēmiem, kas vai nu rosina lokālo imūnreakciju, padara vēža skartās šūnas jutīgas pret gaismu vai satur ķīmijterapijā izmantotās zāles.